Региональное развитие Латвии

Reģionu attīstība Latvijā

2009

 

 

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Rīga, 2010Reģionu attīstība Latvijā 2009

Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Izdevumu izstrādāja:

Valentīna Locāne (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

Ivita Peipiņa (Valsts reģionālās attīstības aģentūra)

Pēteris Šķiņķis (Latvijas Universitāte)

Inga Vilka (Latvijas Universitāte)

Zinātniskais redaktors – Edvīns Vanags (Latvijas Universitāte)

Izdevumā izmantotas SIA „Reģionu Pētījumu un Plānošanas Centrs” un SIA „Grupa 93” karšu pamatnes

Kartes sagatavoja Ronalds Krūmiņš (SIA „Grupa 93”)

Vāka noformējums –  reklāmas aģentūra „Triple Bounce”

Maketēšana un tekstu korektūra – SIA „MicroDot”

Maketa sagatavošanas projekta vadītāja – Brigita Blūma

 

Iespiests SIA „MicroDot” tipogrāfijā

 

 

 

 

© Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2010

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz izdevumu “Reģionu attīstība Latvijā 2009” obligāta

ISBN 978-9934-8126-0-6

Id 005-10330-436Saturs

IEVADS................................................................................................................................................ 6

I ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLAIS IEDALĪJUMS LATVIJĀ................................................................. 8

Administratīvi teritoriālais iedalījums 2009. gada pirmajā pusē ........................................... 8

Administratīvi teritoriālās reformas gaita ............................................................................. 8

Administratīvi teritoriālais iedalījums pēc 2009. gada 1. jūlija............................................ 13

Plānošanas reģioni un statistiskie reģioni Latvijā................................................................ 13

Pašvaldības Latvijā  un plānošanas reģionos....................................................................... 14

II PLĀNOŠANAS REĢIONU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS ................................................................ 16

Plānošanas reģionu statuss un kompetence....................................................................... 16

Plānošanas reģionu teritorijas............................................................................................ 17

Demogrāfiskā  situācija....................................................................................................... 17

Sociālekonomiskā  attīstība................................................................................................. 26

III REPUBLIKAS PILSĒTU UN NOVADU PAŠVALDĪBU ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS........................ 44

Republikas pilsētu raksturojums......................................................................................... 44

Novadu raksturojums ........................................................................................................ 48

Pašvaldību vēlēšanas ......................................................................................................... 64

IV PAŠVALDĪBU FINANŠU RĀDĪTĀJU ANALĪZE ................................................................................ 68

Pašvaldību budžetu kopapjoms......................................................................................... 68

Pašvaldību budžetu ieņēmumi .......................................................................................... 69

Pašvaldību budžetu izdevumi ............................................................................................ 72

Pašvaldību finanšu izlīdzināšana ........................................................................................ 74

V TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS INDEKSS .............................................................................................. 80

Attīstības gada indekss...................................................................................................... 80

Attīstības ķēdes indekss..................................................................................................... 87

Iedzīvotāju skaita un teritorijas attīstības indeksa kopsakarība novados............................. 89

VI PAŠVALDĪBU RAKSTUROJUMS PĒC DAŽĀDĀM ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠĀM PAZĪMĒM.............. 90

Pilsētu un lauku teritorijas.................................................................................................. 90

Pierobežas teritorijas.......................................................................................................... 95

Piekrastes teritorijas........................................................................................................... 98

VII REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS ATBALSTA INSTRUMENTI............................................................... 100

Nacionālie reģionālās attīstības atbalsta pasākumi .......................................................... 100

RAPLM un VRAA pārziņā esošais eS fondu atbalsts.......................................................... 105

Aktivitāte īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības sekmēšanai................................................ 111

RAPLM pārziņā esošais eS atbalsts eiropas teritoriālās sadarbības īstenošanai................... 117

Citi RAPLM pārziņā esoši atbalsta instrumenti .................................................................. 119

VIII TERITORIJAS ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA .................................................................................. 122

Attīstības plānošanas sistēmas tiesiskais ietvars................................................................ 122

Teritorijas attīstības plānošanas tiesiskais ietvars.............................................................. 123

Valsts līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti................................................. 124

Reģionu teritorijas attīstības plānošanas dokumenti ........................................................ 125

Pašvaldību attīstības plānošanas dokumenti.................................................................... 126

NOBEIGUMS................................................................................................................................... 128

Lietotie saīsinājumi ........................................................................................................................................ 130

Izmantotā literatūra....................................................................................................................................... 131

1. PIeLIKUMS.  Līdz 2009. gada 1. jūlijam pastāvējušo

administratīvo teritoriju attīstības indekss un pamatrādītāji............................................. 132

2. PIeLIKUMS.  Plānošanas reģionu un kopš 2009. gada 1. jūlija pastāvošo

administratīvo teritoriju attīstības pamatrādītāji .............................................................. 139

3.1. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu ieņēmumi 2009. gadā...................................................................... 143

3.2. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas 2009. gadā  ........................ 146

3.3. PIeLIKUMS. Pašvaldību budžetu izdevumi pēc funkcionālās klasifikācijas 2009. gadā......................... 149

3.4. PIeLIKUMS. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rādītāji 2009. un 2010. gadā ....................................... 152

4. PIeLIKUMS.  Plānošanas reģionu un kopš 2009. gada 1. jūlija

pastāvošo administratīvo teritoriju attīstības indeksi........................................................ 155

5. PIeLIKUMS.  Valsts finansētā programmā „Mērķdotācijas pašvaldību investīcijām”

apstiprinātie projekti 2007.–2009. gadā .......................................................................... 157

6. PIeLIKUMS. VSID īstenošanas ietvaros eiropas Savienības fondu finansētie projekti

RAPLM un VRAA pārziņā esošās aktivitātēs 2007.–2009. gadā......................................... 169Reģionu attīstība ir valsts attīstības pamats. Labklājība ikvienam, ikkatrā reģionā, ejot visu reģionu līdzsvarotas attīstības ceļu, ir plaukstošu reģionu attīstības vīzija.

Reģionālās attīstības plānošana, īstenošana un sasniegto rezultātu izvērtēšana sniedz iespēju novērtēt 

attīstības tendences, izdarīt secinājumus un pieņemt pamatotus lēmumus, tādēļ šis ikgadējais pētījums par

reģionu attīstību Latvijā ir būtiska reģionālās politikas īstenošanas un izvērtēšanas sastāvdaļa.

Pētījuma rezultāti un secinājumi, ņemot vērā  2009. gadā piedzīvoto ekonomisko situāciju valstī un tās 

diktētās pārmaiņas gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumu un līdz ar to izdevumu daļā, skarot atbalstu

reģionu attīstībai, nav pārsteidzoši.

Vienlaikus situācija reģionos ļāva palūkoties uz līdzšinējo attīstību no cita skatu punkta, kā arī  izvērtēt racionālākas resursu un potenciālu izmantošanas iespējas.

2009. gadā tika sākts dialogs par reģionālā  pārvaldes līmeņa stiprināšanu, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos.

Lai gan administratīvi teritoriālās reformas noslēguma posmā līdz pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā netika

panākta vienošanās par labākajiem risinājumiem reģionālās pārvaldes izveidei, paveiktais potenciāli deleģējamo

funkciju izvērtējums ir būtisks solis reģionu stiprināšanas virzienā. Darbs pie reģionālās pārvaldes līmeņa izveides

turpināms 2010. gadā un turpmāk, pakāpeniski deleģējot vai decentralizējot valsts funkcijas, tādējādi pietuvinot

lēmumu pieņemšanas procesu tām sabiedrības grupām, uz kurām tie attiecas.

Reģionālā attīstība ir arī atbalsts reģioniem. 2009. gadā vislielākais atbalsts bija pieejams eiropas Savienības (eS) fondu programmu ietvaros. Pagājušajā gadā  tika noslēgti līgumi 197,16 miljonu latu apmērā par

eS fondu projektu īstenošanu pašvaldībās. Papildus 19 miljonu latu apmērā tika nodrošināts valsts atbalsts

pašvaldībām infrastruktūras sakārtošanai un kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Šie ieguldījumi ir labs pamats reģionu attīstībai un konkurētspējas veicināšanai nākotnē.

Vērtējot eS fondu ieviešanas efektivitāti, nākas secināt, ka reģionu līdzsvarotai attīstībai nepieciešams

stiprināt reģionu lomu eS fondu piesaistē.

2010. gadā plānošanas reģioni ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atbalstu strādā  pie

reģionu ekonomikas profilu izstrādes, kas kalpos par pamatu reģionu attīstības programmām.

Plānots, ka reģionu attīstības programmās identificētie mērķi tiks ņemti vērā, izstrādājot Nacionālo attīstības

plānu 2014.–2020. gadam, kurš ne tikai formulēs vidēja termiņa valsts attīstības mērķus un risinājumus, bet

arī ietvers atbilstošu investīciju plānu.

Tas nodrošinās sasaisti starp valsts un reģionālās attīstības mērķiem un to sasniegšanai nepieciešamo

finansējumu, un, lai to izdarītu, šobrīd nepieciešams kvalitatīvs darbs reģionos, identificējot attīstības potenciālus un mērķus.

Patiesā cieņā,

Dagnija Staķe,

reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministreesiet sveicināti, pārskata „Reģionu attīstība Latvijā 2009”  lasītāji!

Valsts reģionālās attīstības aģentūra ir sagatavojusi gadskārtējo pārskatu „Reģionu attīstība Latvijā”, kas

šogad ir īpašs, jo tas ir pēdējais pārskats, kurā publicēti un analizēti dati par 522 pašvaldībām pirms administratīvi teritoriālās reformas, tātad līdz 2009. gada 1. jūlijam, un vienlaikus pirmais pārskats, kurā publicēti

dati par pašvaldībām jaunajā administratīvi teritoriālajā iedalījumā Latvijā.

Pašvaldību sistēmai Latvijā 2009. gads bija nozīmīgs, jo tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma,

kuras rezultātā no 26 rajonu un 522 vietējām pašvaldībām tika izveidotas 118 pašvaldības: 9 republikas

pilsētu un 109 novadu pašvaldības. Tas noticis laikā, kad Latvijai jāsaskaras ar ekonomiskās krīzes radīto

uzdevumu – neapstāties un līdztekus visām citām problēmām sekmēt reģionālo attīstību.

Līdz ar administratīvi teritoriālo reformu novadiem un pilsētām ir pavērušās krietni plašākas iespējas gan

struktūrfondu apguvē, gan citu finanšu instrumentu izmantošanā. Apvienojoties pašvaldības ir kļuvušas ne

vien lielākas, bet arī rīcībspējīgākas gan finansiālo resursu, gan administratīvo spēju ziņā. Ar piesaistīto finanšu 

resursu palīdzību var stiprināt teritoriju kapacitāti, maksimāli efektīvi izmantojot to resursus izaugsmei un

līdzsvarotai attīstībai.

Šajā brīdī ir svarīgi fiksēt esošo sociālekonomiskās attīstības līmeni pašvaldībās, lai, sekojot līdzi attīstības

procesiem valstī, laika gaitā novērotu pārmaiņas, noteiktu tendences un pašvaldību attīstības iespējas.

Pārskatā iekļauta plaša teritoriālās statistikas informācija, kas kalpos par atskaites sākumpunktu, novērojot

izmaiņas un rādot pašvaldību attīstības tendences.

Pārskatā analizēti būtiski pašvaldību attīstības jautājumi: demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība,

pašvaldību finanses, reģionālās attīstības atbalsta instrumenti, kā arī doti priekšlikumi teritoriju atšķirību izlī-

dzināšanai. Pārskatā aplūkota arī  vēlētāju aktivitāte 2009. gada pašvaldību vēlēšanās, jo aizvien nozīmīgāku

lomu gan valsts, gan pašvaldību ikdienas darbā  ieņems iedzīvotāju aktivitāte un līdzdalība viņiem būtisku

jautājumu risināšanā.

Valsts reģionālās attīstības aģentūrai ir izveidojies plašs sadarbības partneru loks, kas darbojas reģionālās 

attīstības jomā, bet galvenie sadarbības partneri ir pašvaldības un plānošanas reģioni.

Vēlu jums rast noderīgu informāciju un kopskatu par reģionālo attīstību Latvijā!

Patiesā cieņā,

Māris Krastiņš,

Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors6

IEVADS

Reģionālās politikas uzdevums ir rūpēties par visas valsts un atsevišķu tās teritoriju

attīstību. Lai sekotu līdzi tam, kā attīstās dažāda mēroga Latvijas teritorijas, Valsts

reģionālās attīstības aģentūra sagatavojusi ikgada pārskatu „Reģionu attīstība Latvijā 

2009”, kas ir jau septītais izdevums pēc kārtas. Pārskatā var pamanīt gan iepriekšē-

jo gadu pārskatu iezīmes, piemēram, tiek turpināta plānošanas reģionu savstarpēja

salīdzināšana, gan atrodamas arī jaunas, piemēram, tajā iekļauti līdz šim neaplūkoti

teritorijas raksturojoši rādītāji.

2009. gadā ir īstenota pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, un kopš 

2009. gada 1. jūlija Latvijas administratīvi teritoriālo dalījumu veido 118 pašvaldību

teritorijas. Lai plānotu, īstenotu, izvērtētu lielāku vai mazāku teritoriju attīstību, lemtu

par valsts atbalsta politiku teritorijām un nozarēm, svarīgi apzināties un novērtēt esošo 

situāciju. Tā kā līdz šim par jaunajām administratīvajām teritorijām dati publicēti samērā 

ierobežotā apjomā, šajā pārskatā  galvenais uzsvars likts uz dažādu rādītāju atspogu-

ļošanu 118 teritoriju griezumā, turklāt, ne tikai, raksturojot situāciju laika posmā kopš 

to izveidošanas, bet atsevišķiem rādītājiem aprēķinot arī iepriekšējo periodu datus par

šīm teritorijām. Pārskatā iekļauti tā sagatavošanas laikā pieejamie jaunākie dati, taču

dažādiem rādītājiem laiks vai periods, uz ko tie attiecas, ir atšķirīgs.

Pārskatu „Reģionu attīstība Latvijā 2009”  veido astoņas nodaļas, nobeiguma daļa 

un pielikumi.

Pirmā nodaļa ir saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Šīs nodaļas sākumā dots

skaidrojums par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu pirms reformas, pielikumā 

ir publicēti pēdējie pieejamie statistikas dati par teritorijām pirms reformas (par republikas pilsētām, rajoniem, rajonu pilsētām, pagastiem, novadiem). Nodaļas turpinājumā, 

izsekojot reformas gaitu, raksturots esošais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums.

Turpmākajās pārskata nodaļās tiek analizēti un salīdzināti Latvijas plānošanas reģioni

un tajos ietilpstošās administratīvās teritorijas – republikas pilsētas un novadi atbilstoši 

administratīvajam iedalījumam, kas pastāv kopš  2009. gada 1. jūlija.

Pārskata otrajā nodaļā veikta plānošanas reģionu salīdzinoša analīze atbilstoši galvenajiem demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem rādītājiem. Tā kā šobrīd tiek

gatavoti plānošanas reģionu ekonomikas profili, kurus plānots arī publicēt, atšķirībā 

no iepriekšējiem pārskatiem šajā netiek pievērsta uzmanība teritoriju raksturojumam

katra plānošanas reģiona ietvaros.

Trešajā nodaļā, balstoties uz demogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem pamatrādītājiem, veikta pašvaldību teritoriju analīze atsevišķi republikas pilsētu grupas un

novadu grupas ietvaros. Pielikumā pievienoti galvenie statistikas dati par pašvaldību

teritorijām. Teritoriju attīstības analīzē  arvien lielāka vērība tiek pievērsta sabiedrības

iesaistei, un 2009. gads bija pašvaldību vēlēšanu gads, tāpēc trešajā nodaļā ietverti

vēlētāju aktivitātes rādītāji pašvaldībās un reģionos.

Ceturtajā nodaļā apkopoti pašvaldību 2009. gada budžetu rādītāji jaunajās teritorijās – aplūkotas pašvaldību ieņēmumu un izdevumu atšķirības. Tā kā  viens no

nozīmīgākajiem līdzsvarotas reģionālās attīstības instrumentiem ir pašvaldību finanšu 

izlīdzināšana, atsevišķā sadaļā apkopoti pašvaldību finanšu izlīdzināšanas rezultāti

2009. gadā un sniegts ieskats 2010. gadā  plānotajā.7

Lai arī sākotnēji šaurākam mērķim radīts, nozīmīgu vietu teritoriju attīstības vērtē-

šanā un atbalsta sniegšanā ir ieguvis teritorijas attīstības indekss. Piektajā nodaļā dota

gan tradicionālā teritorijas attīstības gada indeksa aprēķina metodika, kurā sakarā ar

administratīvi teritoriālo reformu ieviestas nelielas izmaiņas, gan arī izskaidrots Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras

priekšlikums par gada indeksu papildinošo teritorijas attīstības ķēdes indeksu jeb attīstības līmeņa izmaiņu indeksu. Pielikumā dots jauno teritoriju attīstības gada indekss

un aprēķinātais ķēdes indekss.

Sestajā nodaļā atšķirībā no iepriekšējām nodaļām, kurās analīze balstās uz kvantitatīviem datiem, pašvaldības grupētas atbilstoši dažādām kvalitatīva rakstura pazīmēm,

kas saistītas ar apdzīvojumu, sasniedzamību un novietojumu.

Septītajā nodaļā sniegts ieskats par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esošiem reģionālās attīstības

valsts atbalsta instrumentiem, kā arī  šo institūciju pārraudzībā esošo eiropas Savienības

fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansētām aktivitātēm. Turklāt atsevišķā 

sadaļā iekļauts pārskats par vienu no raksturīgākajiem reģionālās attīstības atbalsta

instrumentiem – īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības veicināšanu, ko pārskata periodā 

pārrauga ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Astotajā nodaļā dots skaidrojums par attīstības plānošanas un teritorijas attīstības

plānošanas sistēmu valstī. Šajā nodaļā arī apskatīti teritorijas attīstības plānošanas

jautājumi gan plānošanas reģionu, gan vietējā  līmenī.